Unikālās šimpanzes kultūras apdraud cilvēku darbības, pētījumi

Krampji un cilvēki ir 99 procenti no mūsu DNS, nemaz nerunājot par kopīgu senči. Nesenie pētījumi ir skaidri parādījuši, ka starp mums ir daudzas paralēles, no kurām viens no ievērojamākajiem ir tas, ka mums abiem ir dinamiskas kultūras. Tomēr jaunie pētījumi rāda, ka šimpu kultūra, kas bagāta ar unikālām saziņas formām, spēļu spēlēšanu un uzturu, samazinās. Ironiski, ka kaitējums ir cilvēka kultūras rezultāts.

Cilvēka darbība šobrīd izraisa lielo pērtiķu populāciju samazināšanos ar ātrumu 2,5 līdz 6% gadā. Ceturtdien publicētajā pētījumā Zinātne starptautiska zinātnieku komanda atklāj, ka šimpanzes piedzīvo krasu to uzvedības daudzveidības samazināšanos. Tas ir samazināts par 88 procenti vietās, kur ir vislielākā ietekme uz cilvēku, salīdzinot ar teritorijām, kurās ir vismazākā cilvēka ietekme.

Līdzautore un Max Planck evolūcijas antropoloģijas institūts pēcdoktorantam Ammie Kalan, Ph.D. Apgrieztā ka cilvēka iznīcināšana notiek daudzos veidos, ieskaitot malšanu, mežizstrādi, ieguvi un liela mēroga stādījumus. Šīs darbības noved pie zirgu dabisko biotopu zuduma, degradācijas un fragmentācijas. Nav noslēpums, ka tiek iznīcinātas šimps dzīvotnes un resursi, bet jaunajā pētījumā tiek konstatēts, ka kaitējums ir nodarīts mazāk reālajai dzīves daļai.

„Tas, iespējams, notiek sociālo traucējumu un kultūras pārraides procesu dēļ, kas vajadzīgi, lai jaunie šimpanzes varētu mācīties no citiem,” skaidro Kalans. Šis traucējums var nozīmēt, ka uzvedība vairs netiek novirzīta nākamajai paaudzei un ka šīs uzvedības var novecot jaunās, mainīgās vidēs.

Šimpansiem, tāpat kā citiem sociāli inteliģentiem dzīvniekiem, piemīt grupai raksturīga uzvedība, kas ir sociāli apgūta un nodota no viena indivīda uz citu. Kalans skaidro, ka kultūras uzvedība šimpanzēs ietver riekstu plaisāšanu, termītu zveju, lapu sūkšanu, akmeņu uzkrāšanos un aļģu zveju. Grupas uzvedībā, kas liecina par to unikālajām kultūrām, ir milzīgas atšķirības starp šimpanzēm. Kalan personīgi visvairāk aizrauj kultūras uzvedība, kas ir komunikatīva, jo tie ir sociāli nozīmīgākie.

„Piemēram, šimpanzes lapu klips dažādu iemeslu dēļ dažādās populācijās,” saka Kalans, aprakstot izteiksmīgo žestu, kurā simbols aizņem lapu lapiņus, vienlaikus skaļš skaņu. “Dažiem iedzīvotājiem ir dīvaini uzvedības veidi, piemēram, uzkrājoša akmens metināšana, kas, šķiet, ir komunikācijai, bet vēl nav skaidrs. Es šobrīd ciešāk izmeklēšu dažas no šīm darbībām. ”

Kalan un viņas kolēģi apkopoja datu kopu, kas iekļāva šos uzvedību kopā ar vides, sociālo un demogrāfisko uzvedību. Kopumā dati, kas iekļāva jaunus lauka novērojumus Ugandā, kā arī iepriekšējie pētījumi, liecināja, ka 144 kopienās visā Āfrikā tika veikti 31 uzvedības piemēri. Viņi arī mēra cilvēka ietekmes līmeņus, piemēram, cilvēku iedzīvotāju blīvumu, ceļu esamību un meža platību.

Teritorijas, kurās bija vislielākā ietekme uz cilvēku, izrādījās arī vietas, kur bija vismazākais šimpanzes uzvedības daudzums. The kāpēc šī ietekme ir daudzpusīga atbilde: varētu būt, ka, tāpat kā paskaidroja Kalans, iedzīvotājiem ir liela nozīme kultūras iezīmju saglabāšanā - šimpanzes kopienas veido indivīdi, kas atrodas noteiktā ģeogrāfiskā atrašanās vietā, un, visticamāk, kad tur šajā vietā ir mazāk simbolu, ir grūtāk saglabāt kultūras iezīmes. Tas ir iepriekš parādīts cilvēkiem, tāpēc ir taisnīgi teikt, ka tas varētu būt taisnība attiecībā uz šimpanzēm.

Pētnieki arī hipotēzi, ka, cilvēkiem tuvojoties šimpanzēm, tie var samazināt redzamu uzvedību, piemēram, riekstu krekinga biežumu, lai netiktu pamanīti. Arī biotopu degradācija un resursu izsīkšana apgrūtina kopienu izaugsmi, samazinot sociālās mācīšanās iespējas.

Visbeidzot, klimata pārmaiņas var veicināt šimkoka kultūras samazināšanos, jo tas ietekmē svarīgu pārtikas resursu ražošanu - tas ir grūtāk sagriezt kreku (kultūras uzvedība, ko novēro Rietumāfrikā), kad klimata pārmaiņas kaitē riekstu pieejamībai.

Šis pētījums, ko apgalvo autori, ir pierādījums tam, ka ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai aizsargātu dabas resursus un instrumentu vietas, ko izmanto šimpanzes. Tie attiecas uz „šimpanzes kultūras mantojuma vietām” - reģioniem, kas ir unikāli šimpanu kultūras daudzveidībai, kurus, aizsargājot, var „aizsargāt savas kultūras evolūcijas spējas”. Bailes ir tādas, ka cilvēki nemācās pietiekami daudz, lai palīdzētu, kamēr nav par vēlu.

„Mēs ceram, ka šis pētījums veicinās uzvedības un kultūras daudzveidības iekļaušanu šimpanzes saglabāšanas pārvaldības plānos un līdzīgi citiem kultūras ziņā bagātiem taksoniem, piemēram, vaļveidīgajiem un orangutāniem,” saka Kalans. „Papildus dzīvotspējīgiem populāciju izmēriem un ģenētiskajai daudzveidībai mums jāapsver arī unikālu dzīvnieku uzvedības un kultūru aizsardzība, pirms tās arī pazūd.”

Kopsavilkums:

Šimpanzēm piemīt daudzas uzvedības un kultūras iezīmes, kas nav cilvēku sugas. “Traucējumu hipotēze” paredz, ka cilvēka ietekme samazina resursus un traucē uzvedības un kultūras pārraidei nepieciešamos sociālos mācību procesus. Mēs izmantojām nepieredzētu datu kopu no 144 šimpanzes kopienām ar informāciju par 31 uzvedību, lai pierādītu, ka šimpanzēm, kas apdzīvo teritorijas ar augstu cilvēka ietekmi, ir vidēja varbūtība, ka tā ir samazinājusies par 88% visos uzvedības veidos, salīdzinot ar zemas ietekmes zonām. Šis uzvedības daudzveidības zudums bija acīmredzams neatkarīgi no uzvedības grupēšanas vai kategorizēšanas. Tāpēc cilvēka ietekme var būt saistīta ne tikai ar populācijas zudumu un ģenētisko daudzveidību, bet arī uz dzīvnieku uzvedību. Mūsu rezultāti apstiprina viedokli, ka “kultūras ziņā nozīmīgas vienības” būtu jāintegrē savvaļas dzīvnieku saglabāšanā.