Eiropas Kosmosa aģentūra zaudē kontaktu ar ExoMars Schiaparelli Lander

$config[ads_kvadrat] not found

Schiaparelli’s descent to Mars

Schiaparelli’s descent to Mars
Anonim

Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) nezina, kas notika ar Schiaparelli nosēšanās vietu, ko tā nosūtīja uz Marsu, organizācija paziņoja preses konferencē ceturtdien. Aģentūra uzsvēra, ka zemes īpašnieks kopā ar Trace Gas Orbiter, kas kopā veido 2016.gada ExoMars projektu, ir nosūtījis atpakaļ datu kopumu, kas var izskaidrot, kas noticis, un palīdzēt nākotnes centieniem.

Saimnieks bija atstājis nenoteiktu likteni, kad trešdienas vakarā bija sešu minūšu nolaišanās. Dati no Giant Metrewave radio teleskopa Indijā parādīja, ka izkraušanas kuģis izvietoja savu izpletni un siltuma vairogu, bet ir aptuveni 50 sekunžu logs starp to, kad izkraušanas līdzeklis pārtrauca komunikāciju un kad tas ir paredzēts izkraut.

Šajā posmā nav skaidrs, vai Schiaparelli to darīja vienā gabalā. Nākamo pāris nedēļu laikā EKA cenšas apkopot datus, lai noskaidrotu, kas noticis. Pašreizējie pierādījumi liecina par problēmu, kad izpletnis tika izlikts pārāk agri: tas bija paredzēts, lai izvietotu no 4000 pēdām gaisā, pirms virzītājspēki palīdzēja tai palēnināties. EKA arī uzskata, ka pēc īslaicīgas apdedzināšanas vilces spēki varēja pārtraukt darbu.

„Man personīgi nav šaubu, ka mēs varēsim pilnībā izprast to, kas noticis šī nolaišanās laikā, un rekonstruēt, kur ir Šiaparelli,” sacīja ESA kosmosa kuģu operāciju vadītājs Andrea Accomazzo. ESA izmantos arī datus no Mars Express, vecāku orbiteru, ko Schiaparelli nosūtīja.

Misija ir kritisks brīdis ESA, kas pašlaik meklē 200 miljonus eiro (~ 220 miljonus ASV dolāru) no 22 dalībvalstīm, lai finansētu misiju 2020. gadā. Ceturtdienas veiksmīgā datu vākšana tiks izmantota, lai palīdzētu noteikt, ka misija ir vērts.

„Marsa izpēte ir grūti, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs to darām,” sacīja Deivids Parkers, Cilvēku kosmosa un robotu izpētes direktors.

ExoMars ir divu daļu misija, un abi komponenti šogad tiek nosūtīti, nosakot pamatu 2020. gada misijai. Schiaparelli lander mērķis ir pētīt vidi un uzzināt vairāk par virszemes vējiem. Trace Gas Orbiter būs orbītā uz planētas un apkopos datus par metānu, lai saprastu, no kurienes nāk šīs gāzes, un vai tie norāda uz dzīvību.

„Metāna noslēpums ir priekšā,” sacīja Parkers.

Orbiters darbosies kā bāzes stacija, lai pārsūtītu datus uz nākamo rover misiju. Sākotnēji plānots 2018. gadā, aģentūra uzsāka uzsākšanu līdz 2020. gadam, lai ļautu vairāk sagatavošanās laika. Ceturtdienas ziņas liecina, ka papildu laiks var būt vērtīgs.

$config[ads_kvadrat] not found