Kāpēc ir zilie dimanti? Zinātnieki nodrošina okeānu plāksnes teoriju

Zilie dimanti spīd ar īpašu burvību kultūras zeitgeistā. No Titāniks Fiktīvais „okeāna sirds” reālajā dzīvē, iespējams, nolādēts Hope Diamond, šie spožie dārgakmeņi ir pievērsuši sabiedrības uzmanību, un to retums rada sajūtu šarms. Bet tieši tā, kā šie dimanti kļuva par debeszils un debesis, nav precīzi zināms. Zemes zinātnieki zina, ka krāsa ir bora dēļ, bet šis ķīmiskais elements pārsvarā atrodas uz Zemes virsmas. Tātad, kā bors nonāca dārgakmeņos, kas veidojās 400 jūdzes zem zemes?

Pētījumā, kas trešdien publicēts žurnālā Daba zinātnieki nostāda jaunu teoriju, paskaidrojot, kāpēc zilie dimanti atšķiras no citiem dimantu veidiem. Atbilde ir vērsta uz okeāna plāksnes tektonikas pārvietošanu un kratīšanu. Zilie dimanti, ko tie pozicionē, ​​pieauga klintīs, kas bija būtībā reiz daļa no okeāna grīdas. Viņi hipotēzi, ka zils dimantiem atrastais bors nāk no jūras grīdas, pirms tas tika nošauts apvalkā, kur veidojas dimanti - kad viena tektoniskā plāksne slīdēja zem cita.

“Šī ir pirmā reize, kad kāds ir nācis klajā ar faktiem balstītu stāstu vai modeli, kā veidojas zilie dimanti,” skaidro pētījuma līdzautors un Amerikas Gemoloģijas institūts, pētnieks Evans Smits, Ph.D. Apgrieztā. „Pirms šī pētījuma mums nebija ne jausmas, kur tie veidojas, kāda veida saimniekdari, no kuriem viņi veido, vai arī, kur viņi varētu iegūt savu bolu.”

Galvenais, lai veiktu šo bora novērošanu, bija identificēt minerālūdens ieslēgumus zilā dimanta iekšpusē - kaut kas cits vēl nav darīts. Ieslēgumi ir mazi minerālfragmenti, kas iesprostoti dimanta iekšpusē, jo aug, ka, pēc Smith domām, „dod sava veida dimanta momentuzņēmumu”. Kopumā komanda analizēja notverto minerālu graudus 46 zilos dimantos. Sākotnējā analīze atklāja, ka minerālvielas, piemēram, ferroperikāze, varēja kristalizēties tikai tad, ja tās pakļautas zemākajam apvalka ekstremālajiem spiediena un temperatūras apstākļiem.

Tas norādīja zinātniekiem, ka zilajiem dimantiem bija jābūt “superdziļiem” dimantiem, kas veidojās dziļumā zem kontinentālajām plāksnēm. Smith saka, ka apmēram 99 procenti dimantu ir radušies iekšpusē kontinentālās plāksnes. Salīdzinoši, apakšējā apvalka galējos dziļumos veidojas zilie dimanti, aptuveni 400 jūdzes zem virsmas.

Savukārt, nosakot, ka zilie dimanti ir “dziļi dziļi”, zinātnieki varēja teikt, ka zilajiem dimantiem bija jāaug okeāna plāksnītēs, ko piespieda senā plāksnes tektoniskā kustība. Pamatojoties uz šiem diviem novērojumiem, viņi izstrādāja hipotēzi, ka bora atomi, kas veido zilus dimantus zilā krāsā, ir radušies virsmā un pēc tam ar šīm grimstošajām plāksnēm tika dziļi ieslēgti apvalkā.

„Šī pēdējā daļa ir svarīga, jo tā dod mums ieskatu ģeoķīmiskā ceļā, kas spēj ņemt elementus no virsmas, piemēram, bora, un pārstrādāt vai transportēt tos dziļi zemē,” saka Smits. "Bors, ko mēs redzam, visdrīzāk ir no virsmas iegūts, un visticamākais izskaidrojums ir tas, ka tas savienoja braucienu ar ūdenī esošām minerālvielām lejupejošajā okeāna plāksnē."

Ja tā ir taisnība, Smith skaidro, tas arī liek domāt, ka šo dziļumu var veikt ūdenī, jo visticamākais bora līdzeklis šķīvī ir ūdeni saturoši minerāli, sākot ar serpentīnu. Tas ir foršs ziņa Zemes zinātniekiem, jo, lai gan ir konstatēts, ka okeāna tektoniskās plāksnes tiek nepārtraukti pārnestas, tas nav precīzi zināms, ko viņi velk ar viņiem.