Jaunā Piena ceļa „Vecuma karte” rāda, kā auga mūsu galaktika

$config[ads_kvadrat] not found

Cuma mesaji(foto) videosu 720p (HAYIRLI CUMALAR)

Cuma mesaji(foto) videosu 720p (HAYIRLI CUMALAR)
Anonim

Galaktikas laikmeta laikmets ir beidzies. Pēc divu pavisam jaunu Piena ceļa sarkano gigantisko zvaigžņu novecošanas metožu pilnveidošanas, Max Planck Astronomijas institūta zinātnieki ir izveidojuši pirmo lielo zvaigžņu vecumu karti Piena ceļā.

Pētījums tika prezentēts Amerikas Astronomijas biedrības 227. sanāksmē šodien Kissimmee, Florida, vadošais autors Melissa Ness, Ph.D.

Savā darbā viņa stāsta Apgrieztā, viņa meklēja “ļaut datiem pateikt stāstu par to, kā Piena ceļš ir izveidojies, izmantojot vecuma struktūru, ko mēs varam redzēt visā diskā.”

Izskaidrojot mūsu mājas galaktikas zvaigžņu vecumu, viņa paskaidroja, ka viņa ir apstiprinājusi, kā tā attīstījās: Lielākā daļa no vecākajām zvaigznēm galaktikas vidū un jaunākā no nomalēm, tagad ir skaidrs, ka mūsu galaktika pieauga “iekšpusē ārā. ”

“Materiāls, kas vēlāk tiek izvilkts galaktikā, paliek lielākos rādiusos, un materiāli ārējos reģionos aizņem ilgāku laiku, lai nokārtotu un veidotu zvaigznes,” viņa skaidro. Būtībā jebkurš jauns materiāls nonāk galaktikas ārējā malā - līdz ar to arī apgrieztais pieaugums.

Ness cer, ka jaunās metodes, ko viņa izstrādājusi kopā ar autora Marie Martig, Ph.D., būs noderīgas galaktikas arheoloģijas un ķīmiskās marķēšanas jomās. Šajās jomās viņa saka: „Precīzs pārpilnība un zvaigžņu vecums ir galvenais.”

Ness izmanto tādus pašus izejmateriālu datus kā citi astronomi, kurus savāc APOGEE aptauja un NASA Kepler kosmosa teleskops, bet viņas līdzekļi zvaigžņu vecumu novērtēšanai ir pilnīgi jauni: analizējot sarkano milzu gaismas spektru, viņa lēš, ka viņa vecums ir gandrīz 100 000 zvaigznes mūsu galaktikā 50 000 gaismas gadu rādiusā no Piena ceļa centra.

Analizējot blakus datus par galaktiku transformāciju, jaunie dati par zvaigžņu vecumu varētu izskaidrot Piena ceļa ģenēzi.

„Mēs varam salīdzināt datus ar galaktiku lieliem sarkanās maiņas novērojumiem, lai noteiktu, kuras galaktikas ir mūsu pašu iespējami priekšgājēji,” viņa skaidro.

$config[ads_kvadrat] not found