Tiesas rīkojumu lifti, WhatsApp Works atkal Brazīlijā

$config[ads_kvadrat] not found

Send Whatsapp Message to Unsaved Number Telugu 2020 | Hafizsd Social Media Tips |

Send Whatsapp Message to Unsaved Number Telugu 2020 | Hafizsd Social Media Tips |
Anonim

Pēc 48 stundu piespiedu slēgšanas WhatsApp atkal ir pieejams Brazīlijā. Tomēr Brazīlijas tiesību aktu formulējuma dēļ šādas apstāšanās tiesiskums joprojām ir neskaidrs.

Tūlītējās ziņojumapmaiņas pakalpojums WhatsApp, ko regulāri izmanto 93% Brazīlijas interneta lietotāju saziņas nolūkos, tika pasūtīts, lai to bloķētu Brazīlijas tiesnesis São Paulo pēc tam, kad Facebook - lietotnes īpašnieks - atteicās izvietot krānus noteiktos WhatsApp kontos.

Brazīlijas iestādes, kas vēlas noklausīties narkotiku tirdzniecības banda locekļus, pieprasīja Facebook ievietot pieskārienus trīs konkrētu bandas locekļu kontos, izmantojot tiesas rīkojumu, kas izdots jūlijā, bet Facebook noraidīja apelāciju, jo tā apgalvo, ka WhatsApp nav paredzēts šādam ielaušanās, jo tās ziņojumi ir pilnīgi šifrēti starp sūtītājiem un saņēmējiem, tādējādi neviena vienība, pat pati WhatsApp, nevar pārlīst.

Tomēr São Paulo tiesnesis Sandra Regina Nostre Marques, pamatojoties uz Facebook, nesniedzot informāciju par lietu, neskatoties uz jūlija tiesas rīkojumu, nolēma, ka telekomunikāciju uzņēmumi Brazīlijā pilnībā bloķē WhatsApp izmantošanu 48 stundu laikā, pamatojoties uz interneta tiesības. ”

Marks Zuckerbergs atbildēja caur Facebook:

“… Brazīlijai tā ir skumja diena … es esmu apdullināts, ka mūsu centieni aizsargāt cilvēku datus novestu pie tā, ka viens tiesnesis pieņems šādu galēju lēmumu sodīt katru personu Brazīlijā, kas izmanto WhatsApp. Mēs ceram, ka Brazīlijas tiesas ātri atgriezīsies. ”

Aizliegums stājās spēkā ceturtdien, bet pakalpojums tika atjaunots 12 stundu laikā, kad valsts tiesnesis atcēla rīkojumu, atceļot zemāko tiesu.

Visa šī darbība varētu piedāvāt Brazīlijai iespēju pārskatīt savu interneta politiku.

Izlasot Brazīlijas interneta tiesību tiesību aktu (angļu tulkojums), var redzēt, kur varētu rasties neskaidrības, jo “II nodaļa: Lietotāju tiesības un garantijas” (VII pants) nosaka, ka „piekļuve internetam ir būtiska pilsonība, un lietotājiem tiek garantētas šādas tiesības (meklēt konkrētas frāzes treknrakstā):

(II apakšpozīcija) “Lietotāju komunikāciju plūsmas neaizskaramība un slepenība, izmantojot internetu, izņemot tiesas rīkojumu, kā to paredz likums… ”

(III apakšpozīcija) “Lietotāja glabāto privāto sakaru neaizskaramība un slepenība, izņemot tiesas rīkojumu…”

(VIII apakšpozīcija) “Lietotāju personas datu neizpaušana trešajām personām, tostarp pieslēguma ieraksti un piekļuves interneta lietojumprogrammām ieraksti”; ja vien nav izteikta, brīva un informēta piekrišana vai likumā paredzētajos gadījumos…”

(IX apakšpozīcija) “izteikto piekrišanu personas datu vākšanai, izmantošanai, uzglabāšanai un apstrādei, kas jānorāda atsevišķā līguma noteikumā…”.

(X apakšpozīcija) “personas datu galīgo atcelšanu interneta lietotājiem, pēc lietotāju pieprasījuma, pēc pušu attiecību beigām, izņemot šajā likumā noteiktos obligātā žurnāla saglabāšanas gadījumus. ”

Varētu interpretēt šo likumu kopumā, pieprasot galīgo datu aizsardzību no jebkuras ārpuses puses un kā tiesas rīkojums, kas pārspēj citādi garantētās privātās tiesības.

Brazīlijas interneta likumprojekts kļuva par likumu tikai no 2014. gada 23. aprīļa, un, kā tas notiek, tiek pārbaudīti likumi. Iespējams, ka turpmākai rīcībai šajā jomā var būt vēl lielāka nozīme nākotnē, kad Brazīlijai būs laiks izlemt, vai tās tiesām ir tiesības uzdot sakaru uzņēmumiem spiegot un reģistrēt lietotāju sarunas.

$config[ads_kvadrat] not found