Bell Labs stāsta “Gaismas stāsts” Sweet New Video

$config[ads_kvadrat] not found

The Unchained Goddess 1958 - Bell Science Hour (Discusses Weather / Climate Change)

The Unchained Goddess 1958 - Bell Science Hour (Discusses Weather / Climate Change)
Anonim

Ņemiet otru, lai novērtētu, ka mēs burtiski sazināsimies caur gaismu. Bez tā mūsu teksti, e-pasta vēstules un snaps nekad netiktu no zemes. Savā krāšņajā jaunajā video Gaismas stāsts Bell Labs godina gaismas būtisko lomu mūsdienu komunikācijā - un zinātniekiem, kas to ieved nākotnē.

Papildus telefonam Alexander Graham Bell arī nāca klajā ar “fotofonu”, pamatojoties uz koncepciju, ka skaņa varētu arī ceļot caur gaismu. 1880. gadā ideja par to, ka gaisma varētu veikt jebkāda veida datus, bija tur. Pēc simts gadiem mēs to saucam par optisko šķiedru.

Kopš optisko šķiedru sistēmu izveides zinātnieki ir pārkāpuši fizikas likumos noteiktās robežas, lai ātrāk pārvietotu vairāk datu. Lāzera kā gaismas avota izgudrojums bija pirmais solis: Saskaņā ar Bellas laboratorijas pētnieku Pīteru Vīrzeru, tas bija kā „no balta trokšņa uz skaistām diferencētām vijoles skaņām”.

Tagad viņiem vajadzēja dot šo gaismu ceļam uz leju: optisko šķiedru kabeļi. Gadu gaitā viņi ir pārveidoti, lai izmantotu dažādās gaismas, laika, viļņa garuma, fāzes, amplitūdas un polarizācijas īpašības, lai visas mūsdienu pasaulē aizvien pieaugošo datu apjomu varētu pārnest. „Tagad viena šķiedra var pārvadāt līdz pat 10 terabitiem informācijas sekundē,” saka Andry Chraplyvy, kurš ir bijis laboratorijās kopš 1980. gada.

Un tomēr tas joprojām nav pietiekami. Šķiedru optikas galīgā robeža, kas aizkavē visu, ir telpa. Cik daudz vairāk datu varētu pārvietot, ja katra atsevišķa šķiedra tika sadalīta desmitos - simtos - sīkās iekšējās šķiedras? Ar Bell Labs, kas vada maksu, tas nebūs ilgi, pirms mēs uzzināsim.

$config[ads_kvadrat] not found