Fake News: 80% no akcijām 2016. gada vēlēšanās ieradās no dažiem Twitter lietotājiem

Viltus ziņu parādība ir radījusi divas konkurējošas skolas. No vienas puses, ir pilsoņi, kas vēlas, lai viltotu ziņu aprite sociālajos plašsaziņas līdzekļos novestu pie Donald Trump vēlēšanām 2016. gadā. No otras puses, ir Trump atbalstītāji, kuri ir noraizējušies par to, ka likumīgi ziņu avoti faktiski ir viltoti. Kā prezidenta definīcija par to, kas turpina paplašināties, zinātnieki publicē Zinātne nopietni jautā: cik daudz viltotu ziņu patiešām ir?

Saskaņā ar ceturtdien publicēto pētījumu, to amerikāņu skaits, kuri 2016. gada prezidenta vēlēšanu laikā kopīgoja viltus ziņojumus par čivināt, faktiski bija ļoti neliela personu grupa. Analīze par 16,442 reģistrētiem vēlētājiem sociālā tīkla vietnē atklāja, ka tikai aptuveni 1 procents no šiem lietotājiem ir reģistrēti 80 procenti visu viltoto ziņu saturu. Turklāt tikai 0,1 procenti no tiem pašiem lietotājiem bija atbildīgi par 81% viltoto ziņu kopīgošanas.

Šis rezultāts, saka pētījuma līdzautors un Ziemeļaustrumu Universitātes profesors David Lazer, Ph.D., bija pārsteigums komandai. "Mēs to izdarījām divreiz," stāsta Lazers Apgrieztā. „Mēs gaidījām, ka tas būs koncentrēts, bet, ja man pirms manis būtu jautājuši, es droši vien kaut ko teicu par 2-5 procentiem.”

Šie rezultāti, kuru pamatā ir 2016. gada augustā un decembrī izsūtītie tweets, liecina, ka lielākā daļa cilvēku bija pakļauti ziņām, kas nāk no faktu medijiem. Viltus ziņu izlaidumi tika definēti kā tie, kuriem bija “likumīgi ražotu ziņu slazdi”, bet trūkst “ziņu mediju redakcionālās normas un procesi informācijas precizitātes un ticamības nodrošināšanai”.

Lazers un viņa kolēģi konstatēja, ka neliela daļa Twitter lietotāju, kuri patērēja un kopīgi izmantoja viltus ziņas, bija personas, kas ir vecākas, konservatīvākas un politiski iesaistītas. Salīdzinot 16,442 Twitter lietotājus pētījumā ar ASV vēlēšanu čempionāta pārstāvju grupu, kuru ieguva Pew Research Center, Lazer komanda parādīja, ka viņu paraugs atspoguļo visu valsti.

Janvārī publicēts pētījums. T Zinātne līdzīgs secinājums. Šajā pētījumā pētnieki pārbaudīja īpašības, kas saistītas ar amerikāņiem, kuri 2016. gada vēlēšanu laikā dalījās viltotajās ziņās par Facebook, un to, cik bieži viltotas ziņas tika izplatītas. Viņi arī konstatēja, ka „šī satura koplietošana bija salīdzinoši reta aktivitāte” un ka konservatīvie biežāk dalījās ar viltotu ziņu domēniem.

Šo pētījumu rezultāti liecina, ka botu koplietošanas viltus ziņu nozīme ir jāturpina pētīt un ka akciju skaita mērīšana, ko saņem viltus ziņu postenis, ir maldinošs veids, kā noteikt tās ietekmes platumu. Tas varētu mainīt to, kā mēs skatāmies uz ziņojumiem, piemēram, 2016. gada BuzzFeed analīzi, kas parāda, ka top 20 viltus ziņu vēlēšanu stāsti radīja vairāk akciju, patīk, reakcijas un komentārus nekā 20 lielākie vēlēšanu stāsti no lielākajām ziņu vietām pirms vēlēšanām. Lazer brīdina, ka šie konkrētie stāsti var būt izņēmumi, un to skaits var būt „mākslīgi sūknēts”.

„Izrādās, ka ir daudzas pamata lietas, ko mēs nezinām, un, ko mēs domājam, mēs zinām, ka tas patiesībā balstās uz nezinātniskiem pamatiem,” skaidro Lazers.

Labā ziņa ir tā, ka viltotas ziņas var nebūt tik sistemātiskas, kā daži cilvēki tic, viņš saka. Viņš piebilst, ka lielāka problēma, ko mums vajadzēja, ir “politisko līderu retoriskā izmantošana visā pasaulē, lai apmainītos ar plašsaziņas līdzekļiem, kas viņus varētu saukt pie atbildības.” Viltotu ziņu pamatā ir fakts, ka informācijas ekosistēma ASV ir strauji mainījusies un tāpēc, ka veids, kā cilvēki tiek informēti - vai ne - ir demokrātijas pamatelements, mums ir svarīgi to saprast.