Klimata pārmaiņu pētījuma saites, kas paaugstina temperatūru, lai palielinātu pašnāvību rādītājus

Visā pasaulē cilvēka vardarbības tapas korelē ar nežēlīgu un nemitīgu karstumu. Tā kā planēta kļūst karstāka, zinātnieki apšauba, cik mierīgas sabiedrības aizvien vairāk traucēs apspiešanas karstās viļņus. Trešdien publicēts pētījums Dabas klimata pārmaiņas iesaka, ka lietas tikai pasliktināsies. Siltums ne tikai izraisa vardarbību starp cilvēki, bet temperatūras svārstības arī ir saistītas ar cilvēkiem, kas sāp paši.

Pētījumā starptautiskā komanda apgalvo, ka pašnāvību rādītājus jau ietekmē paaugstinātas temperatūras un prognozē, ka gaidāmās klimata pārmaiņas novedīs pie tūkstošiem vairāk pašnāvību, kas ir tieši saistītas ar karstāku laika apstākļiem. To prognozētais modelis prognozē, ka temperatūras paaugstināšanās līdz 2050. gadam var novest pie papildu 21,000 pašnāvības tikai Amerikas Savienotajās Valstīs un Meksikā.

„Mūsu pētījums runā par iespējamām klimata pārmaiņu radītajām izmaksām, un, ja mēs samazināsim, mēs redzēsim, vai mēs varam samazināt turpmāko temperatūras paaugstināšanos,” stāsta pirmais autors un Stanfordas universitātes Zemes sistēmas zinātnes profesors Marshall Burke, Ph.D. Apgrieztā. „Mēs konstatējam, ka klimata pārmaiņas, ja tās netiks pārbaudītas, radīs desmitiem tūkstošu papildu pašnāvību - tas ir desmitiem tūkstošu ģimeņu, kas zaudēs mīļotos.”

Pašnāvība ir galvenais nāves cēlonis pasaulē, un pašnāvību skaits ASV pēdējo 15 gadu laikā ir palielinājies par 25 procentiem. Tikmēr siltāki mēneši ir bijuši saistīti ar palielinātiem paškaitējuma gadījumiem. Nesen Sabiedrības veselība pārskatā tika secināts, ka “augstās apkārtējās vides temperatūrās ir virkne garīgās veselības ietekmes” un 2007. gada pētnieciskais dokuments British Journal of Psychiatry par pašnāvību rādītājiem Lielbritānijā un Velsā secināja, ka “karstā laikā ir palielināts pašnāvības risks”.

Jaunais pētījums ir mēģinājums noskaidrot, vai pašnāvību tapas tiešām ir tieši saistītas ar temperatūru un izmanto konstatējumus, lai nākotnē veidotu prognozēšanas modeli, kā klimata pārmaiņas ietekmēs garīgo veselību. Pirmkārt, Burke un viņa komanda aplūkoja temperatūras lomu pašnāvībās, salīdzinot vēsturisko temperatūru un pašnāvību datus tūkstošiem ASV apgabalu un Meksikas pašvaldību, kas aptvēra vairākas desmitgades. No 1968. gada līdz 2004. gadam ASV un no 1990. līdz 2010. gadam Meksikā pašnāvību rādītāji pieauga par attiecīgi 0,68 un 2,1%, jo mēneša temperatūra palielinājās par 1,8 grādiem pēc Fārenheita.

Šajos laika posmos temperatūras ietekme uz pašnāvību laika gaitā nemazinājās. Ievērojot to, efekts arī nemazinājās, kad pētnieki palielināja ienākumus vai ņēma vērā gaisa kondicionēšanu.

Pēc tam zinātnieki analizēja 600 miljonus tweets, lai noskaidrotu, vai karstākas nekā parastās dienas paaugstināja depresijas stāvokļa iespējamību. Meklējot tādus vārdus kā “vientuļš”, “iesprostoti” un “pašnāvnieki”, viņi konstatēja, ka šie vārdi tika lietoti biežāk karstākajās dienās. Tas parādīja konsekventu pozitīvu saikni starp siltāku temperatūru un varbūtību, ka kāds mēģinās sevi nodarīt kaitējumam, taču viņš rūpīgi atzīmē: „Lai gan slikta garīgā veselība ir riska faktors lielākajā daļā pašnāvību, mēs nevaram teikt, ka cilvēki, kas parādījās nomākti par čivināt, biežāk izdarīja pašnāvību. ”

Pieņemot, ka turpmākās pašnāvību rādītāji turpinās pieaugt, temperatūrai, komanda izveidoja modeli, kas paredzēts, lai prognozētu nākotnes pašnāvību rādītājus attiecībā pret mainīgajām globālajām temperatūrām. Prognozes bija stabilas, lineāras un traģiskas. Līdz 2050. gadam zinātnieki aprēķināja, ka temperatūras pieaugums palielinātu pašnāvību rādītājus par 1,4% ASV un 2,3% Meksikā.

Neskatoties uz to, ka pastāv korelācija, zinātnieki joprojām diskutē par to, kāpēc pašnāvības ir saistītas ar paaugstinātu temperatūru. 2017. gadā UC Berkeley pētnieks Tamma Carleton, Ph.D., pauda viedokli, ka neveiksmīgas ražas un paaugstināta nabadzība temperatūru pieauguma dēļ Indijā pēdējo 30 gadu laikā ir izraisījušas vairāk nekā 59 000 pašnāvību. Tomēr Burke un viņa komanda vairāk koncentrējas uz siltuma ietekmi uz indivīda psiholoģiju.

“Galvenā hipotēze ir tāda, ka karstākas temperatūras tieši ietekmē cilvēka emocijas un impulsivitāti,” saka Burke. “Piemēram, mēs redzam arī cita veida cilvēka vardarbību, paaugstinoties temperatūrai, kas liek domāt, ka karstums ir augstāks, ja temperatūra ir karstāka.”

Lai zināt, kas ir pārliecināts, ir nepieciešams vairāk pētījumu. Bet tas, ko mēs zinām, ir tas, ka saikne ir tur - un ka planēta kļūst karstāka. Joprojām nav redzams, vai temperatūras pieaugumu mazinās cilvēka iejaukšanās.

„Mums ir tiesības kaut ko darīt, palēninot temperatūras pieaugumu nākotnē,” saka Burke.