Indijas plānotā ogļu spēka paplašināšana apdraud planētu

Planet Earth šomēnes ieņem elpu, paredzot COP21 sarunu par klimata pārmaiņām rezultātus Parīzē. Ikvienam ir diezgan laba sajūta, ka pasaules līderi nonāk pie vienošanās, kas atzīs klimata pārmaiņu draudus, un vai katra valsts ir apņēmusies darīt savu lomu. Vai tā darīs labu?

Šīs un visu iepriekšējo un turpmāko sarunu par klimatu primārais risinājums ir šāds: bagātās pasaules valstis nonāca pie tā, ka aizdedzināja lētu fosilo kurināmo. Viņi mūs nonāca pie šī putru. Taču jaunattīstības valstis rada vislielāko apdraudējumu attiecībā uz turpmākajām oglekļa emisijām. Ķīna vada pasaules gada emisijas, un Indija ir trešā aiz ASV.

Kas ir vainojams? Kam ir jāsedz izmaksas, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu, vienlaikus pārejot uz zema oglekļa satura nākotni?

Indija ir īpaši sarežģīta problēma planētas nākotnei. Saskaņā ar neseniem laikiem valsts ir gatava kļūt par pasaules lielāko ekonomiku līdz gadsimta vidum Vadu runa ir par Indijas enerģiju. Vai Indija izvēlēsies ieguldīt savus resursus ogļu vai saules enerģijā? Šobrīd valstī ir vērienīgi plāni paplašināt abus aspektus, lai gan Indija, iespējams, varēs patiešām uzņemties saistības vienā vai otrā, autors secina.

Indijas premjerministrs Narendra Modi tika ievēlēts uz ilgtspējīgas enerģijas platformas, bet arvien vairāk pievērš uzmanību ogļu izredzēm, lai apmierinātu valsts augošo pieprasījumu pēc lētas enerģijas.

Tas ir biedējošs priekšlikums: ņemot vērā iespēju starp saviem iedzīvotājiem piegādāt ogļu enerģiju vai bez varas, nav šaubu, ko Indijas valdība izvēlētos. Ministru prezidents ir apsolījis, ka līdz 2022. gadam visām mājām būs elektroenerģijas piegāde.

Taču izvēle nav tikai Indijā. Pasaules bagātajām valstīm ir jāuzrāda vadošā loma, atbalstot jaunattīstības valstu pāreju uz alternatīvu enerģiju. Premjerministrs Modi tikpat daudz teica nesenajā opcijā Financial Times.

Iespējams, ka nepietiek ar to, ka ikgadējais globālais finansējums 100 miljardu ASV dolāru apmērā, kas to var vai nevar iekļaut Parīzes nolīguma tekstā, lai gan tas ir nepieciešams pirmais solis.

Visa nolīguma struktūra noraida ideju noteikt ierobežojumus jebkurai valstij. Tā vietā katra valsts ir noteikusi savus mērķus, pamatojoties uz to, ko tā uzskata par iespējamu. Ja tas notiks, visas pasaules valstis gatavojas dziļi izdomāt un domāt ne tikai par to, kā veikt izmaiņas savās robežās, bet arī par to, kā sasniegt un palīdzēt arī pasaules kaimiņiem.