Zinātnieki veic mākslīgu metodi, iegūst DNS sastāvdaļas

$config[ads_kvadrat] not found

KNAB veic kratīšanas Rīgas 1. slimnīcā

KNAB veic kratīšanas Rīgas 1. slimnīcā
Anonim

Debates par dzīves sākumu vienmēr ir un vienmēr būs teoloģiskas vai vismaz garīgas. Bet debatēm par tās fizisko izcelsmi ir daudz vairāk jādara ar pierādījumiem. Šķiet, ka ir pierādījumi tam, ka mēs neesam šeit. Vai dzīve - vai dzīves sastāvdaļas - nonāca pie šīs planētas, savienojot braucienu ar asteroīdu vai komētu? Jauni pētījumi liecina, ka tas ir ļoti ticami.

“Panspermia” ir teorija, ka dzīve pastāv visā Visumā un tiek izplatīta citās pasaulēs - gandrīz noteikti kā primitīvi mikrobi - ar asteroīdu, komētu un planetoīdu starpniecību. Saistītā teorija „Pseido-Panspermia” liek domāt, ka pati dzīve nav sajaukta uz priekšu un atpakaļ visā Visumā. Tā vietā šie ieži, iespējams, pārnēsā organiskās molekulas, dzīves blokus un sēklas uz citām planētām un pavadoņiem ar pašas dzīves sastāvdaļām. Šī ideja, iespējams, ir zinātniski visizdevīgākā.

Nicas institūta zinātnieku grupa (CNRS) Parīzē ir tikko publicējusi pētījumu, kas ir tālu no pseido-panspermijas perspektīvas. Jaunākajā izdevumā Zinātne pētnieki norāda, ka riboze, kas ir galvenais organisma ģenētiskajā materiālā atrastais cukurs, var veidoties uz komolās esošajiem lediem. Riboze ir būtiska nukleīnskābju daļa, piemēram, DNS un RNS. Šāda savienojuma veidošanās komētā liecinātu, ka dzīves pamatelementi vienkārši nav spējīgi ceļot pa zvaigžņu telpām uz dažādām pasaulēm, bet var veidoties arī kosmosā. Mēs jau esam atraduši aminoskābes kometās, kosmiskos putekļus, kas piesaistīti ar kompleksām organiskām vielām, un bāzes cukurus citās zvaigžņu sistēmās. Ribozes atradums radītu vairāk pierādījumu, kas sakoptu.

Lai būtu skaidrs, zinātnieki faktiski nav atraduši ribozi komētā. Tā vietā viņi ir izmantojuši citu zinātnieku apkopotos datus, lai mākslīgi modelētu starpzvaigžņu komētu ledus attīstību astrofiziskajos apstākļos laboratorijā un rezultātā varēja iegūt ribozi.

Mākslīgo komētu, kas ražota Institut d'Astrophysique Spatiale, izgatavoja, sajaucot ūdeni, metanolu un amonjaku augstā vakuuma kamerā ar mīnus 200 grādiem pēc Celsija. Pētnieki pievienoja putekļu graudus ar ledu, kas darbojas kā komētu izejviela, un apstaroja visu ar ultravioletās gaismas gaismu. Kad paraugs tika sasildīts līdz istabas temperatūrai - kā komēta būtu, kad tā vēršas pret sauli - tika konstatēts, ka tas ir izstrādājis vienkāršus cukurus.

Mums joprojām ir jāgaida, lai apstiprinātu, vai ribozes faktiski var veidoties uz reālas komētas, bet šī jaunā atklājuma sekas tomēr ir milzīgs. Jo vairāk mēs uzzinām par to, kādus savienojumus asteroīdus un komētas veido zemu, jo vairāk atbalsta panspermijas tipa teorijas. Iespējams, dzīve tiešām atnāca uz Zemi komētā. Un varbūt mēs varētu nosūtīt dzīvi uz citām pasaulēm, uzlīmējot dažus organiskos savienojumus uz mūsu pašu mākslīgās komētas un atlaižot to visuma dziļumos.

$config[ads_kvadrat] not found