Vācija un Ķīna ir vairāk atjaunojamo enerģiju

$config[ads_kvadrat] not found

Our Miss Brooks: Easter Egg Dye / Tape Recorder / School Band

Our Miss Brooks: Easter Egg Dye / Tape Recorder / School Band
Anonim

Laba lieta par atjaunojamiem enerģijas avotiem ir tāda, ka viņiem ir neierobežots spēks piedāvāt. Negaidīti negatīvie ir tas, ka tas ir neierobežots. Tā ir problēma, ar ko nodarbojas Vācija un Ķīna, jo to tīkli nevar apstrādāt visu šo spēku.

Vācijas federālās tīkla aģentūras izplūdušie plāni liecina, ka Eiropas valsts, kas ir kļuvusi par līderi vēja enerģijā, uz pusi samazinās vēja parku paplašināšanas mērķi, jo to tīkls neatbilst uzdevumam, saskaņā ar The Guardian.

Ziemeļvācija ir vēja vieta, un ideālā gadījumā valsts varētu neskaitāmu turbīnu saražoto enerģiju sūtīt uz dienvidiem, piemēram, Bavāriju un Bādeni-Virtembergu. Problēma ir tā, ka transporta līdzekļi nav vienkārši. Virs zemes esošie piloni tika uzskatīti par pārāk neglīti, un jauni pazemes kabeļi aizņem pārāk ilgu laiku, lai to izveidotu. Cik daudz paliek uz galda? Nu, 2015. gadā Ziemeļvācija radīja 4100 papildu gigavatstundu - pietiekami daudz, lai vienu gadu varētu izmantot 2,1 miljonu māju, ko nevarētu izmantot.

Tikmēr Ķīnai ir līdzīga problēma. BBC News ziņo, ka valstij ir daudz ogļu spēkstaciju papildus daudzajām vēja turbīnām, bet režģis nevar tikt galā ar abiem enerģijas avotiem uzreiz. Tā kā ogļu spēkstacijas ir daudz grūtāk izslēgt, vēja turbīnām ir jāpārtrauc. Tie ir izslēgti līdz pat 15 procentiem no laika. Ziņojums MIT tehnoloģiju pārskats konstatēja, ka dažas provinces var izmantot tikai pusi no saules enerģijas saražotās enerģijas.

Režģi ir dārgi, sarežģīti un nepieciešami, lai gan tie nav tik spilgti kā vēja turbīnu flote. Bet, kā reiz teica gudrs tēvocis, “ar lielu spēku nāk lielā atbildība”. (Marvel.com/universe/Parker, Ben (Uncle_Ben)

$config[ads_kvadrat] not found